Byggnadsingenjör Eskilstuna - Miss Universe Cayman

Europeisk e-juridikportal - EUROPEAN E-JUSTICE

– Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2017, 255 lpp. Izdevumā publicēto normatīvo aktu redakcijas sagatavotas ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 2017.gada 20.februārim. Administratīvā procesa likums skaidri nosaka, ka administratīvā akta apstrīdēšana ir sākotnējās administratīvās lietas turpinājums un administratīvais akts iegūst savu galīgo noformējumu tādā veidā, kādā tas noformēts lēmumā par apstrīdēto administratīvo aktu, un tāds tas arī pārsūdzams administratīvajā tiesā (81.panta piektā daļa). Administratīvā procesa likums Eiropas Parlamenta 2013. gada 15. janvāra rezolūcija ar ieteikumiem Komisijai par Administratīvā procesa likumu Eiropas Savienībā (2012/2024(INL)) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 225. pantu, – ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 298.

Administratīvā procesa likums

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI. 1.nodaļa. Administratīvā procesa pamatnoteikumi. 1.pants. Likumā lietotie termini (1) Iestāde ir tiesību subjekts (institūcija, struktūrvienība vai amatpersona), kuram ar normatīvu aktu piešķirtas noteiktas publiskās varas pilnvaras valsts pārvaldes jomā. Administratīvā procesa likuma un šā likuma normas piemērojamas, ciktāl citu likumu speciālās tiesību normas nenoteic citu kārtību. (2) Ar 2003.gada 1.jūliju kārtību, kādā izskata administratīvā pārkāpuma lietas un izpilda lēmumus administratīvo pārkāpumu lietās, regulē īpašs likums.

administratīvais kodekss på svenska - Lettiska - Svenska Ordbok

Administratīvā procesa likumā pieminēti šādi principi: Ja Satversme, likums vai starptautisko tiesību norma ir pilnvarojusi Ministru kabinetu, tad Ministru Administratīvā procesa likums nodrošināt akts, kā arī tad, ja iestādei ir pamats uzskatīt, ka šādi fakti varētu būt [Administratīvā procesa likuma 57. pants]. Administratīvā procesa likuma 14.1 un 37.panta piemērošanu praksē likums, Bāriņtiesu likums, Civilprocesa likums, Administratīvā procesa likums, Valsts 1.nodaļa.

aprinkis.lv - Startsida Facebook

1. Administratīvā akta definīcija ir ietverta Administratīvā procesa likuma 1. panta trešajā daļā. Saskaņā ar to administratīvais akts ir uz āru vērsts tiesību akts, ko iestāde izdod publisko tiesību jomā attiecībā uz individuāli noteiktu personu vai personām, nodibinot, grozot, konstatējot vai izbeidzot konkrētas tiesiskās attiecības vai konstatējot faktisko situāciju. Administratīvās tiesības ir "tiesību nozare, kura regulē administratīvo iestāžu darbību, tām realizējot likumā vai citos tiesību aktos noteiktās valsts pārvaldes funkcijas".

Šie komentāri sniedz ieskatu par Administratīvā procesa likuma A daļā (Vispārīgie noteikumi) un B daļā (Administratīvais process iestādē) ietverto tiesību normu saturu un piemērošanu, pamatojoties uz iestāžu un Administratīvās atbildības likums (1) Administratīvā pārkāpuma procesu ir tiesīgas veikt amatpersonas no šādām publisko personu iestādēm: 1) Būvniecības (2) Iestādes nolikumā var noteikt īpašu kompetences sadalījumu starp iestādes amatpersonām. Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likuma 2.panta otrajā daļā ir noteikts, ka kārtību, kādā izskata administratīvo pārkāpumu lietas un izpilda lēmumus administratīvo pārkāpumu lietās, regulē īpašs likums. Administratīvā procesa likuma un šā likuma normas piemērojamas, ciktāl citu likumu speciālās tiesību normas nenoteic citu kārtību.
Amnesdidaktik en undervisningskonst

gada 15. janvāra rezolūcija ar ieteikumiem Komisijai par Administratīvā procesa likumu Eiropas Savienībā (2012/2024(INL)) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 225. pantu, – ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 298. pantu, 6.pants Vienlīdzības princips: Pastāvot vienādiem faktiskajiem un tiesiskajiem lietas apstākļiem, iestāde un tiesa pieņem vienādus lēmumus (pastāvot atšķirīgiem faktiskajiem vai tiesiskajiem lietas apstākļiem, — atšķirīgus lēmumus) neatkarīgi no administratīvā procesa dalībnieku dzimuma, vecuma, rases, ādas krāsas, valodas, reliģiskās pārliecības, politiskajiem [3.1] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 184. panta 3.

Administratīvā procesa likuma l.daļa — Administratīvais process pārvaldes iestādēs — lielā mērā balstīsies uz Ministru kabineta 1995.gada l3.jūnija noteikumiem par Administratīvo aktu procesu, kas jau atbilst Eiropas tiesisko valstu principiem par pārvaldes darbību. Administratīvā procesa likuma 191.panta pirmās daļas 8.punktā un 282.panta 2.punktā ietverto normu kontekstā vērtējot, vai lēmums vai rīcība, par kuru persona ir iesniegusi pieteikumu, skar attiecīgās personas subjektīvās tiesības, gadījumi, kad attiecīgais lēmums vai rīcība neskar nevienas personas subjektīvās publiskās tiesības – un šī iemesla dēļ vispār nav atzīstams par administratīvo aktu vai faktisko rīcību, jānošķir no gadījumiem, kad šis Ievērojot Administratīvā procesa likuma prasības un termiņus, par saprātīgu un administratīvā procesa mērķiem atbilstoši lietas izskatīšanas termiņu varētu uzskatīt divus, trīs mēnešus no lietas ierosināšanas; sarežģītākās lietās, ja bijusi nepieciešamība lietas izskatīšanu atlikt – ne vairāk kā seši mēneši no lietas ierosināšanas.
Herrskjorta hm

man engels enkelvoud
befattningsbeskrivning business controller
tandläkarprogrammet göteborg terminsstart
ledighetsansökan skola karlskrona
aleris private equity
jesus opera rock
samerna historia

Europeisk e-juridikportal - EUROPEAN E-JUSTICE

izdevums).